Savienotāja deguna princips

Pēc tam, kad vads ir ievietots savienotāja izciļņa gofrēšanas uzmavā, tiek pielikts augsts spiediens, izmantojot specializētas gofrēšanas knaibles, izraisot vienlaicīgu vara (vai alumīnija) vadītāja un savienotāja uzgaļas iekšējās sienas plastisko deformāciju. Šī procesa laikā vairāki stieples pavedieni tiek saspiesti un savstarpēji bloķēti, un savienotāja uzgaļa metāla siena tiek pakļauta "aukstai plūsmai", veidojot ciešu metāla -pret{2}}metālu saskares virsmu.

Šis savienojums nav vienkārša "spīlēšana", bet gan izmanto spiedienu, lai izveidotu daudzus mikroskopiskus kontaktpunktus kontakta saskarnē un pat lokalizētu "aukstās metināšanas efektu" starp metāliem, ievērojami samazinot kontakta pretestību un uzlabojot vadītspējas stabilitāti. Tajā pašā laikā gofrētajai konstrukcijai ir spēcīga stiepes izturība, kas neļauj stieplei atslābt vibrācijas vai spriedzes ietekmē.

Savienotāja izciļņa pamatprincipu var apkopot šādi: izmantojot specializētus instrumentus, lai radītu vadāmu spiedes spēku, izraisot vadītāja un spailes paliekošu plastisko deformāciju, tādējādi veidojot ļoti uzticamu, zemu{0}}pretestību, vibrāciju-izturīgu elektrisko savienojumu. Tās galvenā funkcija ir nodrošināt vadošu savienojumu starp kabeļa galu un aprīkojumu (piemēram, spailēm, kopnēm), samazinot kontaktu pretestību (parasti tai jābūt mazākai vai vienādai ar 5 μΩ), izmantojot gofrēšanu un skrūvju nostiprināšanu, nodrošinot drošu un drošu savienojumu. Saskaņā ar nacionālajiem elektroinstalācijas standartiem, savienojot vispārējos vadītājus ar spailēm, kabeļu galos jāizmanto atbilstoši spaiļu savienojumi; vairāku -pavedienu vara vadiem, kas ir lielāki par 4 mm², pirms pievienošanas ir jāuzstāda savienotāju izciļņi. Tas ir plaši izmantots pamatmateriāls celtniecībā, energoiekārtās un elektriskajos pieslēgumos.