Kontaktoru princips
Atstāj ziņu
Kontaktors ir automātiska elektriskā vadības ierīce, kas izmanto elektromagnētisko spēku, lai kontrolētu elektrisko ķēžu pārslēgšanu; to plaši izmanto motoru vadības un barošanas sistēmās. Tās darbības princips galvenokārt ietver spoles aktivizēšanu, lai radītu magnētisko lauku, kas savukārt iedarbina kontaktus, lai izveidotu vai pārtrauktu ķēdes savienojumu.
Kad kontaktora spole ir pievienota vadības barošanas avotam, spolē tiek ģenerēta elektromagnētiskā pievilcība. Tas izraisa armatūras ievilkšanu, kustīgie kontakti nonāk saskarē ar stacionārajiem kontaktiem. Līdz ar to galvenā ķēde ir slēgta, ļaujot strāvai plūst uz slodzes aprīkojumu. Kad spole ir atslēgta-, elektromagnētiskais spēks izkliedējas; atsperu iedarbībā armatūra atgriežas sākotnējā stāvoklī, kontakti atdalās un galvenā ķēde tiek pārtraukta.
Kontaktors parasti sastāv no elektromagnētiskās sistēmas, kontaktu sistēmas un loka{0}}dzēšanas ierīces. Elektromagnētiskā sistēma ir atbildīga par pievilkšanas spēka ģenerēšanu; kontaktu sistēma apstrādā ķēdes izveidošanu un pārtraukšanu; un loka -dzēšanas ierīce kalpo, lai apspiestu elektriskos lokus, kas rodas, kontaktiem atveroties, tādējādi novēršot kontaktu bojājumus un pagarinot iekārtas kalpošanas laiku.
Tādu īpašību,-kā ērta vadība, piemērotība biežām pārslēgšanas darbībām un spēcīgajām tālvadības iespējām, dēļ-kontaktori parasti tiek izmantoti motora palaišanas-apturēšanas kontrolē, apgaismojuma kontrolē un automatizētās vadības sistēmās, padarot tos par būtisku sastāvdaļu rūpnieciskās elektriskās vadības lietojumos.
